Digitālais klaidonis

Man nav autovadītāja tiesību. Kāpēc?
Teoriju es noliku ar pirmo reizi, ar vienu kļūdu pie trīs pieļaujamajām (no 30 jautājumiem).
Braukšanu es izgāzu 7 reizes.

Šodien pastāstīšu par pirmo.
        Pirmajā reizē es nevarēju noparkoties "garāžā". Mums mācīja parkoties, iegaumējot parkošanās stabiņu izvietojumu attiecībā pret orientieriem salonā. Aptuveni tā: "Kad pirmais baltais stabiņš laukumā būs blakus kreisajam logu tīrītājam uz vējstikla (pēc skatiena līnijas), atlaižam gāzes pedāli un izgriežam stūri līdz galam pa kreisi". Pārējie norādījumi tādā pašā garā. Tā, protams, ir šuleru pieeja, kura strādā tikai treniņu laukumā. Bet tā strādā. Dzīvē kaut kas tāds bieži sastopams.To var salīdzināt ar studentu špikeru izmantošanu. Vai ar trulu vienkāršu darbību lineāras secības iegaumēšanu.
        Piemērs, kas man nez kāpēc vienmēr ienāk prātā - tīkla iestatījumu ievadīšana Windows. Augstākā būtne - provaideris, dod klientam maģiskus skaitļus (IP adresi, vārteju un masku) un vārdus (DNS serveri), kurus tas truli iekopē attiecīgajos laukos, un priecājas. Pat "admini" datoru klubos rīkojas pēc tās pašas shēmas. Viņi zina, ka IP adreses var piešķirt patvaļīgi no saraksta, arī masku var variēt noteiktās robežās. Taču saprast, ko tieši nozīmē visi šie buramvārdi, viņiem nav lemts.
        Kāpēc gan es nevarēju nolikt mašīnu stāvvietā? Atbilde ir garlaicīga, bet ne vienkārša. Varētu teikt, ka es uztraucos, un tā ir taisnība. Taču lietas būtību tas neatklāj. Īstenībā es nez kāpēc nobijos, ka tā eksāmenā darīt nedrīkst. Lai gan neviens man to neteica, drīzāk otrādi. Rezultātā es sāku izlikties ka neizmantoju iemācīto shēmu, bet parkojos "uz aci".  To es nemācēju, un tāpēc rezultāts bija paredzami bēdīgs.